Moha* darbībā jeb kāpēc ir stulbi apgalvot, ka man nav bail
Autors: Linda Vītuma
“Pārtraukt dzeršanu nenozīmē neiet veikalā, kur var nopirkt alkoholu, bet pateikt “nē, paldies”, kad kāds piedāvā pilnu glāzi.”, viņa teica. “Bet tas nenozīmē arī būt cietam džekam un apzināti būt kontaktā ar kādu, kurš visu laiku piedāvā ieliet, lai trenētos pateikt “nē, paldies”, ne?”, atbildēja otra.
Es esmu mēģinājusi būt ciets džeks. Esmu mēģinājusi izlikties, ka man nav bail. Esmu pētījusi, kā es uzvedos, kad man nav bail un tad mēģinājusi izturēties bezbailīgajā veidā brīžos, kad baidos.
Kāpēc te ir tik kluss un tumšs... / Viss ir mierīgi un droši...
Tā SKAŅA man nemaz netraucē... / Man nemaz nav BAIL...
Attēls: “Don’t look Down on the Defilements”
Tā es iemācījos nejust to, ko jūtu; neredzēt to, kas ir; nerūpēties par sevi. Tā es iemācījos dzīvot iedomātās jā-būtībās, sevis noliegšanā un negodīgumā attiecībās ar sevi un citiem.
Es sapratu, ka tālāk vairs nav, kur iet. Jau kuro reizi iet to pašu riņķi, lai atkal piedzīvotu to pašu, un atkal darīt to pašu, un atkal piedzīvot to pašu. Kas gan man būtu jādara, lai tas vienreiz beigtos?
Nolēmu pamēģināt iet 12 soļus. Nolēmu pamēģināt neizlikties, ka man nav bail.
Tā pulksteņa tikšķēšana MANI TRAUCĒ... / Man IR BAIL...
Attēls: “Don’t look Down on the Defilements”
Bail, kad domāju par robežu noteikšanu. Bail, kad domāju, ka tās būs jāstiprina. Bail, ka kāds tās mēģinās pārbaudīt. Tā vienkārši ir - šobrīd man ir ļoti, ļoti bail.
* Moha - pali valodā “nezināšana”, “apjukums”, “stulbums”, “naivums”, “maldi”