Latvju cimdi: Zaubes skarbie
Autors: Linda Vītuma
Es adu kopš pašas mazotnes - adīju visu, kas bija pa rokai. Kad atsāku adīt pēc lielāka pārtraukuma, nekavējoties sajutu baudu adīt ar maigu dziju un satraukumu, adot ar latvju aso dziju. Tā vien šķita, ka adot ar latvju aso dziju, es nespēju nodoties adīšanai, jo galvā riķo viena doma - kāpēc, kāpēc tai dzijai ir jābūt tik asai? Tik skarbai.. 
Pēc LNVM krājuma // CVVM 15140
Kādu brīdi negausīgi nodevusies maigās dzijas pirkšanai un adīšanai, pieķēros dzijas krājumiem. Izliku visus priekšā un teicu - adīšu to, kas ir. Nu, un tā, pa ilgiem laikiem, kā senu atmiņu pasaulē, adīju ar Latvju s(kr)āpīgo dziju. Tā man no celošanas krājumiem bija palikusi. Lai arī teikšu atklāti, arī celošanā man labāk tīk strādāt ar maigo dziju.
Bet sacīts - darīts, tur vairs neko.
Uzadīju. Zaubes skarbos.
Un mierināju sevi ar maigo oderi.
Un secināju - kad man izdosies latvju skrāpju dziju piejaucēt, lūk, tā būs meistarība.