Pateicībā par grāmatām

Autors: Linda Vītuma

Es lasu grāmatas, es tulkoju grāmatas, es pasvītroju grāmatās, es tās pērku. Grāmatas ir būtiska manas dzīves daļa. Reizēm man šķiet, ka es kaut ko mācos nevis tāpēc, lai pēc tam to pielietotu praksē, bet vienkārši, lai izbaudītu mācīšanās - grāmatu lasīšanas prieku. Un ir grāmatas, kuras mani uzrunā ļoti, ļoti. Tik ļoti, ka varu teikt - esmu pateicīga, ka kāds tās ir uzrakstījis, iztulkojis. Esmu pateicīga, ka kāds tās ir izdevis.

Šķiet, ka pirmā grāmata, kuru lasot pirmo reizi piedzīvoju sajūtu, ka esmu pateicīga, bija Melodijas Bītijas "Pārtraukt Līdzatkarību".

Partraukt Lidzatkarību

Tai sekoja Melodijas Bītijas "Pēc Līdzatkarības".

 Pec Lidzatkaribas

Un 2 Melodijas sarakstītas meditāciju grāmatas - "Ļaušanās Valoda" un "Vēl Vairāk Ļaušanās".

Lausanas valoda Vel vairak lausanas

Nu, ir parādījušās vēl vairākas grāmatas, kas mani piepilda ar pateicības sajūtu. To autors ir Džidu Krišnamurti.

"Meditācijas" - īsi un kodolīgi par to, kas ir un kas nav meditācija. "Meditācija nozīmē saskatīt to, kas ir...". "Meditācija ir vārdu beigas".

Meditacijas 

"Piezīmes par dzīvi" - izvērsti un trāpīgi par prāta dabu, par to, kā saskatīt to, kas ir, par to, kā būt, nevis kļūt.

Piezimes par dzivi 

Vēl 2 Džidu Krišnamurti grāmatas gaida, kad tās lasīšu. Un esmu pārliecināta, ka nevilšos.

"Dzīves jēgu meklējot" un "Par attiecībām".

Dzives jegu meklejot Par attiecibam 

Kad paceļu acis no šīm grāmatām, es pamanu lietas, kuras tik bieži man ikdienā līdz šim ir slīdējušas garām. Es pamanu, ka mūsu laiskais brāķētais sugas kaķis ir medīgu instinktu pilns. Es pamanu, ka līdz ar divu papagaiļu ierašanos mūsmājās, to piepilda ne vien bērnu smiekli un čalas, bet arī dzīvelīga putnu čivināšana. Es pamanu, ka dzīve sastāv no mirkļiem, no tā, kas ir - kas ir šeit un tagad.

 

Komentāri