HMW: Eseja par sievietību - seksualitāte un reproduktīvā anatomija
Autors: Linda Vītuma
Ir grūti būt kontaktā ar kaut ko svešu. Mēs veidojam un paliekam kontaktā ar svešo/ jauno, to iepazīstot. Svešs mēdz būt biedējošs. Bet zāles pret bailēm ir zinātkāre - vēlme izzināt, iepazīt, izprast (tā dzirdēju Teodoru Zeldinu sakām).
Zīmēja: Linda Vītuma (ar kreiso roku)
Meitenes ķermenis - sākumā teju tāds pats kā visu citu līdzās esošo redzamie ķermeņi.
Ar laiku mainās - sākumā nedaudz, mulsinoši - veidojoties krūtīm, parādoties apmatojumam.
Kādā brīdī nedaudz apgrūtinoši - parādoties garastāvokļa svārstībām.
Līdz pienāk diena, kad pārmaiņas var kļūt patiesi biedējošas - kādas tās ir piedzīvojušas ne viena vien no mūsu vecmāmiņām vai pat mammām - pirmās mēnešreizes, menstruālā asiņošana.
Un tā esmu es - cikliska, kā šūpolēs, ar asiņainiem izdalījumiem - kā apsolījumu, ka reiz man var piedzimt bērns.
Zināt sevi, izjust sevi, pieņemt sevi, būt kontaktā ar sevi.
Piedzīvot sevi kā daļu no dabas cikliskuma.
Piedzīvot brīnumu sevī.
Piedzīvot radošo potenciālu, zemes spēku - apjaust spēku, kas patiesi var būt pašapziņas kodols.
Kā lava - spēcīga un nepārvarama.
Zināt sevi, cienīt sevi, rūpēties par sevi - izprast un lolot radošo spēku sevī - ne slēpt, ne kaunēties - izzināt un pārvaldīt.
Sievietes ķermenis - jau krietnu laiku tik citādāks no bērnu un vīrieša ķermeņa.
Ar laiku mainās - sākumā nedaudz, mulsinoši - mēnešreizēm kļūstot retākām.
Kādā brīdī nedaudz apgrūtinoši - parādoties garastāvokļa svārstībām un karstuma viļņiem.
Līdz pienāk diena, kad pārmaiņas var kļūt patiesi biedējošas - kādas tās ir piedzīvojušas ne viena vien no mūsu vecmāmiņām vai pat mammām - pēdējās mēnešreizes, krūtis tik maigas un liegas, teju izzūdošas.
Savas reproduktīvās anatomijas un seksualitātes izpratne ir kā kodols, no kura dzimst pašapziņa, pašpaļāvība, spēja piedzīvot saikni ar cikliskumu dabā. Visumā.