Mammot mammu ar pēcdzemdību Rebozo

Autors: Linda Vītuma

Tur bija bērns. Tagad tur ir tukšums. Es esmu mamma, bet vai es vēl joprojām piederu sev? Kam pieder mans ķermenis, kurš visu diennakti dāvā dzīvības ēdienu pavisam nesen no manām miesām nākušam bērnam? ... Vai drīkstu gulēt? Vai mani kāds samīļos? Vai drīkstu raudāt? Vai te kāds līdzās ir? 

  • Dzemdējusi sieviete.
  • Vēl divas sievietes.
  • Divas stundas.
  • Mazulis pabarots, atdots tētim vai auklei dodas ārpus mājas.
  • Klusums.
  • Grīda.
  • Ir pagājušas vismaz sešas nedēļas pēc dzemdībām. 

Ir laiks aizvērt sevi, laiks sajust, ka mans ķermenis pieder man, ka es esmu es, ka manī vairs nav tukšums, kurā varētu klejot skumjas un slimības. 

Aizversanas Rebozo

Aizversanas rebozo

Aizversanas rebozo

Aizversanas rebozo

Vienmēr kāds ir līdzās. Kāds, kurš nevis pamāca, bet iedrošina. Kāds, kurš nevis vērtē, bet samīļo. Kāds, kurš spēj mammot mammu, lai viņa varētu mammot savu bērnu - mierā un paļāvībā. 

Atliek vien uzdrīkstēties to ieraudzīt, atliek uzdrīkstēties lūgt, uzdrīkstēties ļauties divām stundām sev. 

 

* Rakstā izmantoti attēli no grāmatas Mirjam de Keijzer & Thea van Tuyl "The Rebozo Technique Unfolded", 2010

** Aizvēršanās Rebozo var veikt jebkura sieviete jebkurai sievietei - vajadzīgi vien lakati un vēlēšanās. 

Komentāri