Es izliekos, ka vasara nebeigsies.
Autors: Linda Vītuma
Viens klikšķis. Atveras lapa... Sāk skanēt mūzika... Un nav vērts acis nenovēršot raudzīties sliktas kvalitātes attēlā. Tikai brīdi veltu omulīgajai sejai, kas dziedās man dziesmu, un sāku darīt ko citu, ļaujot mūzikai skanēt fonā.
Tāpat nav vērts rūpīgi pētīt, vai lapas jau ir sākušas dzeltēt, nodevīgi vēstot par rudeni, kas tuvojas. Uzmetu acis kokiem - ja tie ir zaļi, varu izlikties, ka rudens mani vēl nav skāris.
Izlikšanās ir brīnumaina lieta. Skumjās dienās varu izlikties, ka esmu priecīga. Grūtās dienās mēģinu sevi pierunāt izlikties, ka tik grūti nemaz nebija.
Izliekos savā labā. Izliekos, lai būtu skaistāk. Izliekos, jo dažreiz tā ir vienkāršāk un vieglāk. Izliekos, jo reizēm tas ir vienīgais veids, kā dot sev drosmi turpināt.
Skanot mūzikai, es varu izlikties, par ko vien vēlos...
Un šodien es izliekos par...
Dažreiz nudien tā ir vieglāk... Bet tikai dažreiz.
Bet dazreiz nemaz nevajag izlikties, pietiek, ja pats tam notici:)