Aspazija "Saules Atslēdziņa" // ar Ances Korņejevas ilustrācijām
Autors: Linda Vītuma
Laika mātei nozudusi
Bij’ no saules kambarīša
Maza zelta atslēdziņa;
Nezin, kur tā palikusi!
Laiki mijās, skaitļi jaucās,
Naktis pletās, dienas raucās.
Laika māte meklēt viņu
Sūta laukā balto zaķi.
Zaķis redz uz ceļa priekšā
Lauku pilnu kāpostiņu;
Katram simtām cepurītes,
Sazin nu, kam tā aiz vītes!
Laika māte savu radu
Sūta – veco, melno kraukli,
Gudrāks tas par visiem citiem,
Piedzīvojis trīssimts gadu.
Krauklis ķērc: „Man tumsā labi!
Kam tev saules? Guļam abi!”
Laika māte trešo kārtu
Meklēt sūta raibo runci,
Daudz tas dzīvē apgrozījies,
Daudz jau izlodājis vārtu!
Uzlec mēness, runcim ejot,
Runcis aizmirstas...sāk dzejot.
Kur nu beidzot palikusi
Saules zelta atslēdziņa?
Bij to balta sniega māte
Savā segā paslēpusi.
Lūk, tai izkritusi viņa -
Spīd uz maza pakalniņa!
