Piedzīvot brīvskološanos: Kas ir Mocarts?

Autors: Linda Vītuma

Maniem bērniem, šķiet, ir īpašas attiecības ar Mocartu. Pirms 12 gadiem, gaidot meitiņu, biju uz operu "Così Fan Tutte". Cilvēks puncī bija TĀDĀ sajūsmā, ka visu vakaru un nakts pirmo daļu varēju baudīt prieka pilnas, enerģiskas kustības, kādas līdz tam nebiju pieredzējusi.       

Pagāja 12 gadi. Sarunā meita stāsta, par to, kāpēc viņai nepatīk mūzikas stundas skolā.

- "Viņi neliek klausīties mūziku un liek mācīties par kaut kādiem pirms 200 gadiem mirušiem cilvēkiem, kuri uzrakstījuši pāris dejas".

- Iztēlojos kāda latvju nošu meistara (nezin’ kāpēc prātā ienāca Emilis Melngailis) biogrāfiju un līdzjūtīgi saku: "Jā, tas varētu būt grūti. Mini kādu piemēru."

"Nu, kaut kāds Mocarts.."

Manas acis ieplešas, augums saspringst, neļaujot pabeigt teikumu, uzšauju pirkstu gaisā: "Mocarts ir ģēnijs! Mocarts nav nekāds pirms pāris simts gadiem miris vīruks! Par Mocartu tā nevar teikt!".

"Nē, nu labi - ne jau Mocarts. Es zinu, ka viņš ģēnijs!", caur smiekliem un asarām bērns mēģina mani pārtraukt.

"Bet vai Tu patiešām saproti, ka Mocarts ir ģēnijs!?", jautāju, nu, jau pati nespējot apvaldīt smaidu par savu dedzību. "Skatīsimies filmu "Amadeus" - viss tas ir izlemts", patētiski noskaldu.

Meita atmet ar roku un turpina smiet.

Telpā ienāk dēls, kurš ir dzirdējis sarunas beigas.

"Par ko viņa runā?", viņš jautā māsai.

"Par Mocartu". 

Mozart

Volfgangs Amadejs Mocarts

"Kas ir Mocarts?", seko nevainīgs jautājums no puiša ar gaišiem matiem un lielām acīm.

"Tev ar viņu ir jāskatās tā filma! Viņš pat nezina, kas ir Mocarts!!", meita metas aizgūtnēm mani pamācīt.

Puika, tā arī nesaņēmis atbildi uz savu jautājumu, to atkārto: "Bet kas ir Mocarts?".

Salasījusies Rona Klara idejas par to, ka bērns ir jāsatiek tur, kur viņš ir un citu domātāju idejas par "brīvskološanos" saprotu, ka te ir mana iespēja apzināti un mērķtiecīgi piedzīvot "brīvskološanās" dzīvē.

"Nu, puika, esi gatavs ar mani kopā skatīties filmu par Mocartu?", jautāju. Neskatoties uz to, ka, godīgi sakot, esmu diezgan pārņemta ar veselīga uztura jautājumiem, dzirdu sevi sakām vārdus: "Esmu gatava kopā ar Tevi ēst popkornus.".

Gatavība skatīties filmu kopā ar mani tika pausta ar nevērīgu pašsaprotamību. 

Turpinās pēcpusdienas cēliens, un mana dedzība lēnā garā noplok, nododoties ikdienas mājas darbiem.

Pienāk vakars. Ir pienācis laiks doties pie miera. Negaidot sajūtu, kā telpu piepilda popkornu smarža un tālumā dzirdama tāda neparasta skaņa. Ienāku istabā - filma uzstādīta, smaržo pilna bļoda popkornu un ... tiek spiesta burkānu sula.

Filmas skatīšanās var sākties.

...

Nākamajā vakarā viss notika gandrīz tāpat. Tikai burkānu sulas vietā dzērām ābolu sula.

Un tā vēl vairākus vakarus, līdz 3 bērniem ir izstāstīts kāda pirms 223 gadiem miruša cilvēka dzīves stāsts.  

Mocarta paraksts

Komentāri