Mans emocionālais lēmums vārdā "Veģetārisms"

Autors: Linda Vītuma

Esmu veģetāriete. Kāpēc? Arī pati esmu mēģinājusi atbildēt uz šo jautājumu. Un atbildi izlasīju kādā grāmatā: Lai ko arī stāstītu paši veģetārieši, to aizstāvji vai noliedzēji, veģetārisms ir un paliek emocionāls lēmums. Es ar savu veģetārismu varu vien parakstīties zem šī apgalvojuma. Man tas ir un paliek emocionāls lēmums bez jeb kāda racionāla pamatojuma.

Vienu gan varu apgalvot, kopš neēdu gaļu (un tā ir vienīgā mana veģetārisma izpausme ;), par ēdienu esmu sākusi domāt vairāk - gan par to, KO  ēdu, gan par to, KĀ  ēdu, gan par to, KĀPĒC ēdu.

Kā iedvesmas avots ēšanas jautājumos man ir kļuvusi psihopātiska angliete Džiljena Makīta (Gillian McKeith). Viena no viņas grāmatām ir izdota arī latviešu valodā - Kā Ēdīsi, Tā Dzīvosi.

Un savu iedvesmu virzu ne tikai uz sevi un savu ģimeni, kura nu pāris reizes nedēļā var priecāties par svaigi spiestām sulām un pilnu šķīvi augļu katru dienu, bet arī uz mācībām.

Proti, visur, kur vien kāds man ko uzdod pētīt, rakstīt, klāstīt par ēšanu, es to izmantoju kā iespēju vairāk iedziļināties ar veģetārismu saistītos jautājumus.

Tā arī ir uztapis viens no maniem kārtējiem patstāvīgajiem darbiem "Ēdienkarte grūtniecei veģetārietei" (ja kādam par to ir interese, skatīt sadaļā "Vecmātēm-Studentēm").

Labu apetīti visiem, kuri ēd! :))

Tas nozīmē - labu apetīti ik vienam :))

19.03.2009 07:45

Komentāri