J242 - Kad no augšas redzam Lietas - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Kad no augšas redzam Lietas —
Un veramies kā Koki lejup —
Ir izklīdusi dūmaka —
Kā Spogulis* ir skaidrs skats —
Plūst gaisma — netrīs dvēseles
Vien tās, kas nav bez vainas —
Tās Skaņās**, tā kā Kalni — ceļas — stāvus —
Ne Zibens izbiedēt spēj tās —
Kas Pilnīgs, nebaidās nekur —
Tas savu bezbailīgo — rimto — taisno Galvas tur,
Tie citi neceļ galvas saules Dienā,
Un sargā viņus raizes dienišķās —
Pa reizei Zvaigznes iemirdzas
Pār aptraipīto Zemi —
Un Saules, sargā, sevis Radīto,
Kā Muskulis — kas notur Asi, notur to —
J242, 1861
When we stand on the tops of Things —
And like the Trees, look down —
The smoke all cleared away from it —
And Mirrors on the scene —
Just laying light — no soul will wink
Except it have the flaw —
The Sound ones, like the Hills — stand up — shall stand —
No Lightning, scares away —
The Perfect, nowhere be afraid —
They bear their fearless — tranquil — dauntless Heads,
Where others, dare not go at Noon,
Protected by their deeds —
The Stars dare shine occasionally
Upon a spotted World —
And Suns, go surer, for their Proof,
As if A Muscle — held an Axle, held —
* Pāvila 1.vēstule korintiešiem 13 : 12