J169 - Melnkoka kastē, rimti vērties - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Melnkoka kastē, rimti vērties
Kad pagājuši gadi
Samta puteklīšus traucot
Kas vas’ru birdināti!
Skatīt vēstulīti gaismā —
Dzeltenbrūnu, laiks ritēj' gauss —
Padzisušas zilbes burtot
Kas ielīksmo, kā Vīna kauss!
Vai izkaltuša Zieda vaigu
Starp sīkumiņiem manīt —
Ko plūca roka, kādā rīta —
Reiz galanta — nu zemē mīt!
Varbūt no pieres matu cirta
Zūd mūsu Pārliecība —
Vai varbūt sprādze Senatnīga —
No modes vēsmas gaistošas!
Pēc brīža klusi nolikt nost —
Un nodomāt pie sevis —
Ka it kā mazai Melnai kastei
Ar mums nav saistības nekādas!
J169, 1860
In Ebon Box, when years have flown
To reverently peer,
Wiping away the velvet dust
Summers have sprinkled there!
To hold a letter to the light —
Grown Tawny now, with time —
To con the faded syllables
That quickened us like Wine!
Perhaps a Flower's shrivelled cheek
Among it's stores to find —
Plucked far away, some morning —
By gallant — mouldering hand!
A curl, perhaps, from foreheads
Our Constancy forgot —
Perhaps, an Antique trinket —
In vanished fashions set!
And then to lay them quiet back —
And go about it's care —
As if the little Ebon Box
Were none of our affair!