J128 - Saulrietu man krūzē nes - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

Sunset

 

Saulrietu man krūzē nes,

Rīta krūkas skaiti

Un pasaki cik tajās Rasas,

Cik tālu rīti dej* man teic — 

Pa kuru laiku audējs guļ jel teic

Kurš vērpis zilumus šos plašos!

 

Uzraksti cik notīm būt

No pārlaimīgās Rīklītes kas plūst

Starp izbrīnītiem zariem — 

Cik pārgājienu Rupucim vēl priekšā — 

Cik krūkas Bite ieņems iekšās,

Rasas Izvirtule! 

 

Un vēl, kurš Varavīksnei molus deva

Un vēl, kurš paklausīgo debesjumu vada

Ar klūgām maigi zilām?

Kā pirksti stalaktītus virknē — 

Kurš zvaigžņu krelles sasummē

Lai nepazūd neviena? 

 

Kurš radījis šīs Bālās Mājas

Un aizvēris tām logus cieši ciet

Ka nespēj gars mans redzēt? 

Kurš dienas galā mani ārā laidīs

Lai beidzot varu projām laisties,

Ārišķībai Izgaistot? 

J128, 1859

 

 

Bring me the sunset in a cup,

Reckon the morning's flagon's up

And say how many Dew,

Tell me how far the morning leaps —

Tell me what time the weaver sleeps

Who spun the breadths of blue!

 

Write me how many notes there be

In the new Robin's ecstasy

Among astonished boughs —

How many trips the Tortoise makes —

How many cups the Bee partakes,

The Debauchee of Dews!

 

Also, who laid the Rainbow's piers,

Also, who leads the docile spheres

By withes of supple blue?

Whose fingers string the stalactite —

Who counts the wampum of the night

To see that none is due?

 

Who built this little Alban House

And shut the windows down so close

My spirit cannot see?

Who'll let me out some gala day

With implements to fly away,

Passing Pomposity?

J128, 1859

 

* Ījaba 38 (12, 16, 19, 22, 28, 29)

Komentāri