J14 - Ir viena Māsa manā mājā - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

Sju
aizkrāsots

Ir viena Māsa manā mājā,

Un viena viņpus žoga.

Tik viena ierakstīta grāmatā,

Bet sirdī mājo abas.

 

Mēs vienu ceļu mērojām  

Ar to, kas manas drānas nēsā  

Kā putnēns ligzdiņu tā otra

Starp mūsu sirdīm cēla.

 

Tā nedziedāja mūsu dziesmu  

Tai citāds skanējums  

Tai pašai sava mūzika

Jūnija Kamenes zuzējums. 

 

No Bērnības ir tāla diena šī  

Bet kalnu virsotnēs un pakājē

Jo cieši turu viņas roku  

Kas tuvākas mūs dara   

 

Un vēl arvienu viņas sanējums

Pat gadiem ejot,

Spēj pievilināt Tauriņu;

Arvienu viņas Acīs

Viz Vijolītes

Kaut daudzu Maiju balinātas.

 

Man izlīst rasa  

Bet diena sākas  

Es iezīmēju zvaigzni vienu

Naksnīgajā debess plašumā  

Sjū  uz mūžu mūžiem! 

J14, 1858

 

 

One Sister have I in our house,

And one, a hedge away.

There's only one recorded,

But both belong to me.

 

One came the road that I came 

And wore my last year's gown 

The other, as a bird her nest,

Builded our hearts among.

 

She did not sing as we did 

It was a different tune 

Herself to her a music

As Bumble bee of June.

 

Today is far from Childhood 

But up and down the hills

I held her hand the tighter 

Which shortened all the miles 

 

And still her hum

The years among,

Deceives the Butterfly;

Still in her Eye

The Violets lie

Mouldered this many May.

 

I spilt the dew 

But took the morn 

I chose this single star

From out the wide night's numbers 

Sue - forevermore!

J14, 1858

Komentāri