20 adītu segu stāsti // Par kreilisko valdziņu
Autors: Linda Vītuma
Droši vien pasaulē ir kāds cilvēks, kura pirmais valdziņš bija kreiliskais. Bet kaut kāda iemesla dēļ parasti adītmācīšanu nesāk ar kreilisko pērlīti. Sāk ar labisko - lai gludāk, lai vieglāk. Tikai sakritība, bet arī kreiliski adīt man iemācīja Ļenas tante. Cita Ļenas tante. Mammas klases biedrene.
Ļenas tante bija īpaša sieviete manas mammas un tā rezultātā arī manā dzīvē.
Man bija 7 gadi un 10 mēneši, kad nomira mans tētis. Mamma palika viena ar 3 bērniem, no kuriem es biju vecākā. Manī ir dažas atmiņas par šo laiku - par piedzīvoto, par dzirdēto. Viens no šādiem stāstiem ir par Ļenas tanti, kura piezvanīja mammai naktī, kad nomira tētis un atbrauca pie viņas. Tajā naktī Ļenas tante bija manai mammai, lai mana mamma varētu palikt mums - bērniem, lai viņa bēdās nesalūztu pavisam. Lai kādas laika gaitā bija šo abu sieviešu attiecības, kopā piedzīvotais vienmēr viņas abas saistīja ar kādu īpaši saiti. Ar grūtu kreilisku valdziņu - ar skumjo dzīvē.
Tomēr dienā, kad iemācījos adīt kreilisko valdziņu bija sajūta, ka esmu tam gatava. To laikam sauc par gatavību grūtībām. Pat ja sākumā tas ir tikai kreiliskais valdziņš. Pēc tam izrādās, ka esmu gatava piedzīvot arī zaudējumus, bailes, neziņu. Jo agri vai vēlu atklāju, ka lai cik grūta un bēdīga aina šķistu no vienas puses, pagriežot adījumu otrādi, tas izrādās pavisam gluds. Tāpat nevar nepamanīt, ka adot tikai labiski, beigās abas puses izskatās tādas kreisliski pērļainas.
Pusmūžs esot brīdis dzīvē, kad apstāties, apdomāt, pārvērtēt un apjaust, kā būt mūža otrajā pusē. Kaut kādā ziņā man apstāties ir veran grūti. Tomēr kaut kādā ziņā jūtos apstājusies. Un esmu izbrīnīta par to, ko jūtu, redzu un domāju.
Piemēram, par grūto, par nemīlēto.
Atkal jau dziesma, atkal jau netieši... Es zinu. Saprotu. Es arī justu zināmu sašutumu, ja kāds savu sakāmo nemitīgi mēģinātu pateikt citātos. Nav tā, kas es gribētu visu laiku ar jums un sevi runāt tikai tēlos un mīklās un tā arī nekad nepateikt neko tieši. Vienkārši brīžiem jūtos apmēram šādi.
Tad, nu sanāk, ka tūkstošiem valdziņu par manu dzīvi spēj pateikt vairāk kā tūkstošiem burtu zīmju. Varbūt tieši tāpēc došu iespēju abiem - gan valdziņiem, gan burtu zīmēm. Pa rindiņai vien. Kas zina, kur 20 adītu segu stāsti aizvedīs.
Mani var satikt Raverly // LindaVituma