Par trauslo un vispārcilvēcisko katrā no mums.

Autors: Linda Vītuma

Man patīk lasīt. Cik vien man ir tāda iespēja, es arī lasu. Mācoties par vecmāti, manā redzes lokā parādījās kāds lērums grāmatu par grūtniecību un dzemdību tēmu. Lasu vienu grāmatu. Lasu nākamo. Vēl nākamo. Un vienā brīdī pamanu, ka ir kāda grāmata, uz kuru ar vien ir kāda norāde. Nu, ja reiz tik daudzi uz šo grāmatu atsaucas, man ilgi sevi nav jāpierunā – pasūtu šo grāmatu un ar nepacietību gaidu, kad to saņemšu. Tā diena ir klāt. No iepakojuma izsaiņoju grāmatu Frederiks Leboijē “Piedzimt bez vardarbības”.

Piedzimt bez vardarbībasRūpīgi nopētu tās vāku un ātri izslidinu pirkstos lapas. Atzīstos – esmu vīlusies. Grāmata ir plāna. Tajā ir maz teksta. Un daudz bilžu. Lai nu būtu kā būdams. Ķeros klāt lasīšanai. Šķiet interesanti. Kaut kas atšķirīgs. Citāds. Izlasu. Nolieku grāmatu un aizmirstu par to.

Tā pagāja gads. Līdz vienā dienā man vajadzēja piedalīties sarunā ar kolēģēm par tēmu, kā gan varētu justies bērns dzemdību kontrakciju laikā. Un manā atmiņa atausa, ka es par to kaut kur esmu lasījusi. Ņemu rokās to savādo plāno grāmatu. Atrodu vietu, kurā aprakstītas maza cilvēka izjūtas, kad sabrūk viņa karaļvalsts. Izlasu šo vietu. Palasu, kas ir pirms šī fragmenta, kas pēc tā. Un vienā brīdī, esmu vēlreiz izlasījusi visu grāmatu.

Un pēkšņi man tā šķiet tik piesātināta ar daudz dažādām pārdomām, idejām, neparastu redzējumu. Tas ir brīdis, kad saprotu - šī ir grāmata, kuru ir vērts padarīt pieejamu lasīšanai latviešu valodā.

Un te nu tā ir. Plāna. Ar maz tekstu. Ar daudz bildēm. Latviešu valodā.

Es neloloju ilūziju, ka šī grāmata taps iemīļota pēc pirmās izlasīšanas reizes. Tomēr man ir cerība, ka mums katram būs brīdis, kad mēs atcerēsimies – jā, bija tā viena grāmata, kurā bija tā neparastā ideja. Un tas mūs rosinās šo grāmatu paņemt rokās vēl un vēl. Un, iespējams, kādā brīdī arī novērtēt, cik daudz rosinošu pārdomu tajā ir lasāms. Turklāt nu jau lasāms latviešu valodā.

Tāpēc novēlu – daudz Tev izturības un pacietības, mazo grāmatiņ, rodot ceļu uz savu lasītāju sirdīm - uzrunājot trauslo un vispārcilvēcisko katrā no mums.

Komentāri