Tas ir A!
Autors: Linda Vītuma
Tā pienāca diena, kad kā katru gadi Izglītoti Ļaudis devās apgūt to, ko sauc par Zināšanām. 1.septembra cienīgs lasāmgabals.
" - Tu zini, kas tas ir?
- Nē, - teica Sivēns.
- Tas ir A.
- O! - iesaucās Sivēns.
- Nevis O, bet A, - ēzelītis bargi sacīja. - Tu nedzirdi? Jeb vai tu varbūt iedomājies, ka esi gudrāks par Kristoferu Robinu?
- Jā, - teica Sivēns. - Tas ir, nē, - viņš steidzīgi izlaboja un pienāca tuvāk.
- Kristofers Robins sacīja, ka tas ir A, un tas būs A, kamērs kāds tam neuzkāps virsū, - I-ā stingri piemetināja.
Sivēns tūlīt palēcās atpakaļ un sāka ostīt savas vijolītes.
- Vai tu zini, ko nozīmē A, Sivēntiņ?
- Nē, I-ā, es nezinu.
- Tas nozīmē Mācības, tas nozīmē Izglītību, tas nozīmē visas tās lietas, kuras jums ar Pūku nav. Redzi, ko nozīmē A.
- Ak tā, - Sivēns sacīja. - Es gribēju teikt, vai tiešām? - viņš steidzīgi paskaidroja.
- Vari man ticēt, visi, kas te Mežā nāk un iet saka: “Tas jau ir tikai I-ā, viņš neskaitās.” Viņi staigā apkārt un ņirgājas: “Ha-ha!” Bet vai viņi ko zina par A? Neko viņi nezina. Viņiem tie ir tikai trīs sprunguļi. Bet Izglītotiem Ļaudīm, ievēro, Sivēntiņ, Izglītotiem Ļaudīm, nevis kaut kādiem Pūkiem un Sivēniem, - tas ir liels un brīnišķīgs A. Nevis, - viņš piezīmēja, - kaut kas nesaprotams, kam var muļķīgi pūst elpu virsū.
Sivēns bailīgi atkāpās un, glābiņu meklēdam, paskatījās apkārt.
- Trusītis! - viņš priecīgi iesaucās. - Sveiks, Tursīt!
Trusītis cienīgi pienāca klāt, pamāja Sivēnam un izmeta “Ā, ezelīti!” tādā balsī, kādā sveicina, kad taisās jau pēc pāris minūtēm sacīt: “Visu labu!”
- Es gribēju tev kaut ko pajautāt, I-ā. Kas pēdējā laikā notiek ar Kristoferu Robinu? Ko viņš dara no rītiem?
- Kas tas ir, uz ko es skatos? - atvaicāja I-ā, acis nepaceldams.
- Trīs sprunguļi, - Trusītis nekavējoši atbildēja.
- Redzi? - I-ā zīmīgi jautāja Sivēnam. Tad viņš griezās pie Tursīša. - Es tūlīt atbildēšu uz tavu jautājumu, - viņš svinīgi paziņoja.
- Paldies, - teica Trusītis.
- Ko dara Kristofers Robins no rītiem? Viņš mācās. Viņš kļūst Izglītots. Viņš apgūst - man liekas, tā skanēja vārds, ko Kristofers Robins minēja, bet es varu arī mazliet kļūdīties, - viņš apgūst Zināšanas. Savu iespēju robežās, ja es pareizi izsakos, es daru to pašu, ko dara viņš. Šis burts, piemēram, ir...
- A, - teica Trusītis, - tikai ne sevišķi glīts. Labi, man jāiet atpakaļ un jāpastāsta citiem par Kristoferu Robinu.
I-ā paskatījās vispirms uz saviem sprunguļiem, tas uz Sivēnu.
- Ko teica Trusītis? Kas tas ir?
- A, - atbildēja Sivēns.
- Tu viņam pateici?
- Nē, I-ā, es ne. Viņš noteikti pats zināja.
- Viņš zināja? Tu gribi teikt, ka A ir tāda lieta, ko zina pat Trusītis?
- Protams, I-ā. Trusītis ir ļoti grudrs.
- Gudrs! - I-ā nicīgi iesaucās, smagi uzsizdams ar pakavu saviem trīs sprunguļiem, kas tūlīt pārlūza.
- Izglītība! - rūgti nopūtās I-ā, sabradādams savus sešus sprunguļus. - Kas ir Mācības? - jautāja I-ā, aizsperdams savus divpadsmit sprunguļus pa gaisu. - Tas, ko Visi Truši zina! - Ha!
- Es domāju... - Sivēns nelaimīgi teica.
- Labāk jau nedomā, - atcirta I-ā.
- Es domāju, vijolītes ir skaistas, - sacīja Sivēns. Viņš nolika savu pusķi ēzelītim priekšā una metās projām."
- Fragments no grāmatas "Vinnijs Pūks un viņa draugi"
PALDIES!!!
Jā, tas ir īstais lasāmgabals 1.septembrim. Tāpat kā Tūves Jansones "Neredzamā bērna" pēdējais stāstiņš Ziemassvētkos.