Ģenētika #3: Mēs dalījām apelsīnu (©Prāta Vētra :D)

Autors: Liene Korņejeva

Tas nu ir noticis – stiprākais un simpātiskākais spermatozoīds ir atradis savu olšūnu un viņi abi laimīgi saplūst kopā, sapludinot arī savas hromosomas. Klusi un bez fanfarām sievietes puncī ir iemājojis vēl kāds. Mēs visi esam sākušies no šīs vienas šūnas, 9 mēnešu laikā izaugot līdz pilnīgi aprīkotam radīšanas meistardarbam un vēl pārdesmit gadus vēlāk radot savus pēcnācējus. Kā šajā straujajā procesā iespējams nodrošināt, ka katra no miljoniem šūnu saņem tādu pašu informācijas apjomu, kā tā laimīgā pirmā?

HromosomasVienas šūnas stadijā mēs esam pavadījuši aptuveni diennakti. Šīs diennakts laikā šūna ir nobriedusi tālākam dalīšanās procesam. Kodolā ir 46 hromosomas, bet tās vairs neizskatās, kā atsevišķi 46 diedziņi (vai sliekas, ja kādam vairāk tīk zooloģiski salīdzinājumi :D), bet gan šādi, kā redzams attēlā.

Tas joprojām nozīmē, ka hromosomu skaits ir 46, bet katra no tām ir nokopēta, abas kopijas sasienot kopā vietā, kura izskatās pēc lapsenes viduklīša un tiek saukta par centromēru

MitozeBrīdī, kad šūna dalās, kodols, kurš līdz šim ir ierobežojis hromosomu atrašanos šūnā, izirst. Visi šūnas resursi strādā tikai vienam mērķim – precīzi pārdalīt katru no 46 dubultajām hromosomām tā, lai uz katru jauno šūnu tiktu novirzītas 46, nu jau sliekveidīgas hromosomas. Šim nolūkam šūnas ražotie īpašie pavedieni pieķeras centromērai un pārrauj to pušu, lai uz vienu šūnas galu aizvilktu 46 sliekas un uz otru arī tikpat. Šo procesu sauc par mitozi un tās virtuāla norise ir attēlota te :  

Dzīvē tas izskatās mazliet citādāk:

Mitozes mērķis ir panākt, lai katrā nākamajā šūnā būtu tikpat daudz ģenētiskā materiāla, kā pirmajā. Pēc tam, jaunajai šūnai augot un plānojot dalīties, atkal tiek „kopētas” hromosomas un atkal notiek mitoze.

DzimumsunasTagad mēs nokļūstam līdz svarīgam brīdim – ne visām šūnām ir nepieciešams sākotnējais hromosomu skaits. Jau iepriekš runājām (pagaidām tikai es runāju :D) par dzimumšūnām. Ja dzimumšūnās tiktu saglabāts neizmainīts hromosomu skaits, mūsu bērniem būtu jau 92 hromosomas, viņu bērniem 184; un tālāk skatīt Monsters.Inc :D 

Tātad kaut kā jāpanāk, ka šūnas dalās, bet hromosomu skaits kļūst uz pusi mazāks. Turklāt nedrīkst tā vienkārši uztaisīt izlasi un uz dzimumšūnu no visa komplekta nosūtīt jebkuras 23 hromosomas; ir svarīgi, lai katra dzimumšūna saturētu pa vienai no katras hromosomas. 

MejozeTas notiek tā. Arī šī procesa sākumā šūna satur 46 X veida hromosomas. Tās sastājas mīļi kopā pa pārīšiem – abas pirmās, abas otrās, abas trešās utt. Un uz jauno šūnu tiek aizvilkta tikai viena hromosoma no katra pāra. Tā rezultātā katrā jaunajā šūnā ir tikai 23 hromosomas, bet tās joprojām ir X formā. Lai iegūtu šūnas, kurās atrodas 23 sliekveidīgās hromosomas, jaunās šūnas dalās vēlreiz. Šo procesu, kura rezultātā mēs iegūstam šūnas ar 2x mazāku hromosomu skaitu, sauc par mejozi

Teorētiskā filmiņa izskatās tā (te mitozes un mejozes salīdzinājums; parādīts tikai 1 hromosomu pāris, ne 23, kā reāli notiek):

Smadzeņu fizkultūra:

  • Ņemot vērā to, ko zinām par mejozi: cik dzimumhromosomas saturēs katra olšūna un katrs spermatozoīds?
  • Kādas dzimumšūnas saturēs olšūnas un kādas – spermatozoīdi?
  • Kurš no vecākiem „noteiks” bērniņa dzimumu?
  • Sievietei mejozes laikā, šūnām daloties, notika kļūda. Visas hromosomas tika sadalītas kā nākas, bet abas 21. hromosomas tika aizvilktas uz vienu pusi. Cik hromosomu būs jaunveidotajās olšūnās (gan tajā, uz kuru aizvilka abas 21., gan otrā, uz kuru neviena 21. netika)? Cik hromosomas būtu bērniņam, kas veidotos no šādām olšūnām, ja pieņemam, ka spermatozoīdi būtu ar normālu hromosomu komplektu? Kā šādas izmaiņas varētu izpausties? 

Komentāri