3 bērni, 1 grāmata, 5 minūtes

Autors: Linda Vītuma

Ētika vai kristīgā mācība? Šāda izvēle laiku pa laikam kādam vecākam ir jāizdara, domājot par savu bērnu izglītību. Mūsu ģimenē šos lēmums palīdz pieņemt izjūta par privātumu - skolai tiek uzticēta joma, kura ir mazāk privāta. Vai varbūt - kurā skolā iegūtās zināšanas mūsu ģimenē šķiet mazāk nozīmīgas? Vai varbūt - kurā iegūto zināšanu sekas šķiet vieglāk koriģējamas, ja tas atšķiras no mūsu ģimenes vērtībām un priekšstatiem? Izmantojot šādus izvēles kritērijus, mani nepārsteidz fakts, ka meditācijas pieredzes iegūšana mūsu ģimenē sākas tieši mājās. Meditācija ir pārāk intīma pieredze, lai to pirmo reizi piedzīvotu kopā ar apstākļu sakritībā sastaptiem vienaudžiem - klases biedriem vai pieaugušajiem - skolotājiem.
Atver savu sirdi

Kas ir tas privātais, kas mūsmājās notiek meditācijas laikā? 

  • Parasti tas notiek vakarpusē, tuvāk gulētiešanai - tas pats par sevi ir piedzīvojums ar 3 kustīgiem, ar dienas notikumiem pārņemtiem bērniem vienoties par rāmu kopīgu pasēdēšanu.
  • Kad esam ierausušies gultā vai citādi ērti kopā iekārtojušies, izvēlamies vakara lasāmvielu - ir interesanti jau šajā brīdī pavērot sevi un bērnus. Es esmu sistemātiska, lasu grāmatas no pirmās līdz pēdējai lapas pusei - visu pēc kārtas. Bērni ir daudz spontānāki un brīvāki, viņu piedāvājums ir lasīt to, kas šķiet šodienai piemērotāks. Pirmajā vakarā nevaram vienoties, jo katram pa dienu ir noticis kas cits, un vēlmes ir atšķirīgas. Šī ir lieliska iespēja man realizēt savu vajadzību - sākt grāmatu lasīt no sākuma. Tiesa, vienā no vakariem, kad pat man kļuva redzams, cik neiederīgs ir "pēc-kārtas-lasāmgabals", piekritu lasīt "to-stāstiņu-par-dusmām", kas varētu mums visiem palīdzēt apdomāt pirms meditācijas piedzīvoto dusmošanos vienam uz otru. Tā vien šķiet, ka bērniem būs bijusi taisnība un būs vien jāļaujas spontanitātei kopā ar viņiem un jāmeklē katrai dienai atbilstošs stāsts.
  • Kad stāsts ir izlasīts, aprunājamies un sagatavojamies piecu minūšu meditācijai. Katru reizi pastāstu, ko mēs darīsim, aicinu apsēsties stabili un ar taisnu muguru, aizvērt acis. Katru reizi aicinu būt klusiem un brīdī, kad meditēt vairs negribas vai nav iespējas, netraucēt citiem. Šis ir brīdis, kurā gandrīz katru vakaru varu vērot savu vēlmi pēc kārtības, kontroles, mērķtiecības un, protams, pēc tā, lai visi mani dzird un klausa... Tāpat tas ir brīdis, kad varu pamanīt, kā katram no bērniem klājas ar domu, ka tagad uz mirkli būs iespēja pabūt vienam un klusumā tikai ar sevi. Var sajust, cik atšķirīgas ir bijušas viņu dienas un cik dažādos veidos katrs no viņiem ar to ir.
    Kad esam iekārtojušies, noskan zvaniņš
  • Sākas mūsu kopīgā meditācija. Dažas sekundes miera, kurai seko knosīšanās, tad kāds čuksts, tad trīšanās. Jūtu, kā manī ceļas emocijas, vēlme atvērt acis un nozibināt tās uz "neapzinīgajiem" meditētājiem. Īsa saruna, kāds ir izrāpies no gultas. Vēl kāds ir palīdis zem segas... Pamanu, kā mazās ārpusē notiekošās aktivitātes raisa manī lērumu emociju un domu. Aptveru, cik ierobežotas ir manas iespējas kādu ietekmēt - apjaušu, cik ļoti man nav varas pār citiem cilvēkiem (pat, ja šie cilvēki ir mani bērni). Piedzīvoju arī to, kā mazās parādības (čuksti, kustības, švīksti) manī raisa tik spēcīgas emocijas, kā dusmas, īgnums, nemiers, spriedze. Jā... Ar tādu sevi es esmu kādu mirkli.  
  • Noskan zvaniņš. Atveru acis. Seko nākamais atklāsmju vilnis - pamācīt, īgņoties, ieslīgt bezcerībā, nogrozīt galvu. Tomēr arī sajūta, ka esmu nedaudz atpūtusies un ka visi kopā esam kļuvuši nedaudz klusāki. Atverot acis, es ieraugu, ka kāds uz mani lūkojas (un, iespējams, ir darījis to jau visu meditācijas laiku). 

Surikats

Vakara meditācija ir beigusies. Līdz nākamajam vakaram. Līdz vakaram, kuru es, iespējams, gaidu pat vairāk kā mani bērni. Bet to es nezinu, jo līdzīgi kā man nav varas pār citiem cilvēkiem, arī domas lasīt es nevaru. Pat savu bērnu domas - nē. Lai vai kā - katru vakaru viņi piekrīt, un katru vakaru mēs dodamies šajā ceļojumā. Un katru vakaru tas ir citādāks.

 

 

* Kā saprotama un iedrošinoša lasāmviela man noderēja Ingas Rubenes "Kristīgā meditācija bērniem. Praktiski ieteikumi vecākiem un skolotājiem"

** Šobrīd mūsu meditāciju lasāmvielā ir britu izcelsmes mūka Adžana Brāma grāmata "Atver savu sirdi".  

Komentāri