J103 - Ir Karalis, kurš nerunā ar mani - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

 

Ir Karalis, kurš nerunā ar mani —

Ko nu — vien brīnos — stundas aizrit gari

Dienai cauri gurdi velkoties —

Mazs prieciņš ir, kad miegs un nakts,

Man slepus sapņos ielūkoties ļauts

Tais budāros, dienā slēgtos.

 

Ja izdevies — kad atnāk rīts

Ir sajūta, kā simtiem bungu sists

Ir spilvens mans viscaurēm,

Un klaigas pilda manu Bērnišķīgo jumu,

Un Zvani skandē “Uzvara”!

No manas dvēs’les torņa smailēm!

 

Ja gājis secen — Putniņš mazs

Ir Augļu dārzā kluss,

Un izlaists ir mans aizlūgums

“Lai notiek, Tēvs, tavs prāts” šai dienā

Jo manējais ir devies citā ceļā

Un lūgties būtu viltus solījums!

J103, 1859

 

 

I have a King, who does not speak —

So —wondering — thro' the hours meek

I trudge the day away —

Half glad when it is night, and sleep,

If, haply, thro' a dream, to peep

In parlors, shut by day.

 

And if I do — when morning comes —

It is as if a hundred drums

Did round my pillow roll,

And shouts fill all my Childish sky,

And Bells keep saying 'Victory'

From steeples in my soul!

 

And if I dont — the little Bird

Within the Orchard, is not heard,

And I omit to pray

'Father, thy will be done' today

For my will goes the other way,

And it were perjury!

J103, 1859

Komentāri