J83 - Sirds, ne tik smagnēja kā mana - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

 

Sirds, ne tik smagnēja kā mana

Soļo vēlu mājup — 

Kad manam logam garām iet

Tā klusītiņām dungo — 

Priecīgs čiepstiens — balāde —

Joku dziesma ielās — 

Bet manai  Ausij saspringtai

Tā Zāles dziedinoši saldās — 

Tā it kā Rīsu strazds

Pie manis tipinātu klāt

Palaiž trelli, klusē, atkal palaiž trelli — 

Tad aizburbuļo tālumā!

Tā it kā čivinātājs strautiņš

Uz putekļaina ceļa — 

Lūdz asiņainas mulsas pēdas

Uz vienu graciozu deju!

Rīt atkal atnāks vakars vēls — 

Tas varbūt gurdens būs un sūrs

Ak Dziedoni! Gar manu logu

Vēl reizi nāc es lūdzu.

J83, 1859

 

Heart, not so heavy as mine

Wending late home —

As it passed my window

Whistled itself a tune —

A careless snatch — a ballad —

A ditty of the street —

Yet to my irritated Ear

An Anodyne so sweet —

It was as if a Bobolink

Sauntering this way

Carolled, and paused, and carolled —

Then bubbled slow away!

It was as if a chirping brook

Upon a dusty way —

Set bleeding feet to minuets

Without the knowing why!

Tomorrow, night will come again —

Perhaps, weary and sore —

Ah Bugle! By my window

I pray you pass once more.

J83, 1859

Komentāri